mn95:17.1 “Idha, bhāradvāja, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.
mn95:17.2 Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati—
mn95:17.3 lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu.
mn95:17.4 Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
mn95:17.5 jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
mn95:17.6 passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti?
mn95:17.7 Tamenaṁ samannesamāno evaṁ jānāti:
mn95:17.8 ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṁ vā vadeyya—
mn95:17.9 jānāmīti, apassaṁ vā vadeyya—
mn95:17.10 passāmīti, paraṁ vā tadatthāya samādapeyya yaṁ paresaṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
mn95:17.11 Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṁ aluddhassa.
mn95:17.12 Yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo;
mn95:17.13 na so dhammo sudesiyo luddhenā’ti.