mn57:2.1 Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā kukkurova palikujjitvā ekamantaṁ nisīdi.
mn57:2.2 Ekamantaṁ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca:
mn57:2.3 “ayaṁ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati.
mn57:2.4 Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
mn57:2.5 Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
mn57:2.6 “Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchī”ti.
mn57:2.7 Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko …pe…
mn57:2.8 tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṁ etadavoca:
mn57:2.9 “ayaṁ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṁ bhojanaṁ bhuñjati.
mn57:2.10 Tassa taṁ kukkuravataṁ dīgharattaṁ samattaṁ samādinnaṁ.
mn57:2.11 Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
mn57:2.12 “Addhā kho te ahaṁ, puṇṇa, na labhāmi.
mn57:2.13 Alaṁ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṁ; mā maṁ etaṁ pucchīti;
mn57:2.14 api ca tyāhaṁ byākarissāmi.